Laika prognoze šodien sola lietu, bet mēs sarunājām ar mūsu centra kārtības uzturētājām Valentīnu un Ritmu, ka viņas pa dienu pieturēs lietus mākoņus – un re, lai gan pamalē pērkons ducināja jau no kādiem četriem pēcpusdienā, lietus sāka līt tikai tad, kad iesēdāmies autobusā, lai brauktu mājās… Jā, bet kā tad pagāja šodiena! Ar vienu vārdu sakot- FANTASTISKI.
Pēc rīta rituāliem un brokastīm devāmies pārgājienā. Mūsu galamērķis bija Mārtiņa un Jāņa mājas „Līdaces”. Tikai stunda ar pusi mierīgā solī un bijām klāt. Mūs laipni sagaidīja mājas saimniece Evija, un visi varējām atpūsties pēc ceļa, mielojoties ar gardiem ķiršiem un jāņogām. Mārtiņš pastāstīja par mājas tapšanas vēsturi un atlika vien nobrīnīties kā 11 gadu laikā ir tapusi tik sakārtota un gaumīga vide un ēkas. Kad iepazināmies ar apkārtni, gājām peldēties, jo turpat taču ir ezers Līdacītis. Peldēšanās kā vienmēr notika pa grupām, pa to laiku citi spēlēja jauno dārza spēli „Samezglojies!” Mārtiņš un Jānis laipni piedāvāja izmantot savu batutu, arī tas bija jautri. Tikmēr pavāri jau gatavoja pusdienas, te nu Rolands pierādīja, ka ēšanas lietās puišu piegājiens ir krietni pamatīgāks nekā meitenēm. Tik garšīgas uz oglēm ceptas desiņas sen nebija ēstas. Saldo ēdienu papildināja arī nometnes atklāšanā dāvanā saņemtie ananāsi. Kad visi iestiprinājās, cerībā uz lielo zivi makšķernieki devās uz ezermalu. Diemžēl atklājās, ka sliekas, nojaušot ko nelāgu, bija ierakušās tā dziļāk zemē un par ēsmu tika izmantotas saldskābmaizes bumbiņas, bet tās īsti zivīm negaršoja, tomēr Rolands vienu zivteli noķēra gan.
Nu un šīs dienas noslēguma daļā visi gājām pirtī, tur varēja sajust īstu senatnes elpu, jo pirtiņā smaržoja pēc dūmiem un valdīja pustumsiņa. Kamēr skolotājas Tatjana un Silga pēra visus pirtī gājējus ar veselīgām ozola slotiņām, skolotāja Jolanta ar meitenēm kala plānus kā pāraudzināt zēnus, kuri bija nedaudz meitenes sakaitinājuši. Pateicām paldies pirts gariņam un vēlreiz izplunčājāmies ezerā.
Kad ieradās mūsu šoferītis Oļegs, neviens vēl negribēja doties mājās, jo visi jutās ļoti labi. Bet tomēr arī pamalē ducinošais pērkons atgādināja, ka visam savs laiks.
Un tā – vēl tradicionālā kopbilde un LIELAIS PALDIES „Līdaces” māju saimniekiem – Smilgāju ģimenei par cienastu, rūpēm un uzņemšanu.