Šodien nometnes dalībnieki ieradās ar lielām somām, jo līdzi jāpaņem gan naktstērps, gan gulēšanai nepieciešamās lietas. Pirmo reizi nometnes pastāvēšanas laikā dalībnieki būs kopā arī pa nakti, jo visi grib pārliecināties, vai tiešām Pepijas centra ēkā dzīvo spociņš „Pepiņš”.
Rīts sākās ierastā kārtībā, bet tālāk sekoja sportiskas aktivitātes, kuras nometnes bērniem bija sagatavojušas lielās meitenes – Līga Āboliņa, Dagnija Kiseļeva, Guna Pujāte, Laura Kalniņa, Alise Bērziņa, Liena Čipāne.
Vispirms bija iesildīšanās, pēc tām sekoja komandu sacensības. Mēs sadalījāmies 3 komandās: „Esi aktīvs!”, „Zibenīgie vilki”, „Sarkanie pipari”. Līdz pat pusdienām veicām dažādus uzdevumus: gan skrējām, gan lecām, gan pārliecinājāmies par savu līdzsvaru, gan izmēģinājām spēkus izturības vingrinājumos, gan tikām pārbaudīti roku veiklībā, gan prasmē sadarboties komandā. Kopvērtējumā visvairāk punktu ieguva Zibenīgie vilki, nedaudz atpalika Aktīvā komanda un šoreiz piekāpās Sarkanie pipari. Bet tā kā jau dienas sākumā vienojāmies, ka galvenais ir sportiskās aktivitātes, tad uzvarētāji bijām visi un visi ( pēc pusdienām, protams) arī saņēmām gardas balvas – konfektes un saldējumu. Paldies brīvprātīgajām nometnes darbiniecēm, kas bija izdomājušas tik interesantas sacensības.
Šodienas pusdienas bija īpašas, jo mēs varējām izvēlēties, kādu zupu mēs ēdīsim. Līdz ar to, visi zupas šķīvji tika izēsti tukši. Apetīte pēc sportošanas bija lieliska.
Pēcpusdienā bija paredzēts brauciens uz Mežezeru, bet, lai arī nelija lietus, ārā pūta auksts vējš un, tā kā lielākā daļa mūsu nometnes dalībnieku ir saprātīgi bērni, nolēmām palikt centrā. Tā nu mēs uzsākām gatavoties sestdienas noslēguma koncertam, lai patīkami pārsteigtu savus vecākus. Pēc vairākiem mēģinājumiem skolotājas uzaicināja nedaudz pārbaudīt mūsu zināšanas, un, darbojoties grupās, bija jāpilda 3 uzdevumi, kas saistīti ar Pepiju. Grūtākais bija tas, ka viens uzdevums bija latviešu valodā, otrs krievu valodā, bet trešais angļu valodā. Centāmies – cik spēka un vakariņas arī godam nopelnījām. Un vakariņās bija tāds ēdiens, kas garšoja vislabāk par visiem ēdieniem – makaroni ar gaļas mērci un bietīšu salātiem un vēl pie tam varēja dabūt papildporcijas.
Tuvojas vakars un šķiet, ka ik uz soļa dzirdama spociņa Pepiņa klātbūtne. Vakaru pavadījām dejojot, cepot ābolmaizes, spēlējot spēles un veidojot auduma dekoriņu uz putuplasta plāksnēm. Iemācījāmies dejas, ko zina mūsu vecāki – makarenu un putniņdeju.
Ārā jau satumsa un tuvojās pusnakts. Laiks nakts pastaigas laikam. Visi iededzām lāpas un devāmies nelielā lāpu gājienā. Kad atgriezāmies, tad par godu nometnes 3 gadu pastāvēšanai Daugavmalā debesīs palaidām krāsainas laternas un atstājām visi savas uzrakstītās blēņas, kuras pēc tam skolotāja sadedzināja. Atgriežoties centra telpās, uzēdām pašu cepto pīrāgu un sagatavojāmies diskotēkai. Dažiem nometnes dalībniekiem jau nāca miegs, jo pulkstenis bija divi naktī. Tā nu visi sagatavojāmies naktsmieram, tikai miera gan nebija un pļāpāšanu varēja dzirdēt vēl ap puspieciem rītā.