Februāra mēnesī bērnu centrā „Pepija” turpinās nodarbību cikls par datoru, kā draugu un ne-draugu. Šī tikšanās reize bija veltīta sarunām, diskusijām, praktiskām aktivitātēm par datora izmantošanas ietekmi uz cilvēku. Nodarbība aizsākās ar ļoti pozitīvām emocijām, tika apbalvots „Izkrāso mandalu” uzvarētājs- Artjoms Zagorskis, jo tieši viņa darbs ieguva visaugstāko novērtējumu „Pepijas” apmeklētāju vidū. Turpinājumā, bērni iesaistījās praktiskā aktivitātē, kuras laikā 6 centra apmeklētāji spēlēja reālu spēli un viens bērns darbojās pie datora, individuāli, nesarunājoties ar citiem bērniem, koncentrējoties virtuālajai realitātei, spēlējot sevis izvēlētu datorspēli. Šī uzdevuma mērķis bija apkopot bērnu viedokļus, „ + ” un „ – ”, kurus viņi saskatīja šīs aktivitātes laikā. Bērni atzina, ka reālā spēle viņiem patika labāk, jo tā ir saskarsme ar vienaudžiem, patiesas emocijas, sarunas, iespēja izkustēties u.c. Nodarbības turpinājumā tika akcentēta arī ķermeņa nozīme, kad cilvēks sēž pie datora, un komandu darbā izveidojām plakātu pārdomām, ko katra ķermeņa daļa dara: kāda ir pirkstu nozīme, kādu funkciju veic plaukstas, visa roka, pleci, kakls, mugura, kājas, acis un ausis. Katra grupa prezentēja savu veikumu, aizdomājās par sevi, par to, kā jūtas viņu ķermeņi ilgstoši ļaujoties datora vilinājumam. Tad, ja kāds strādā, viņš ļoti gaida atpūtu. Noslēgumā, visi kopā improvizējām, kā pēc datora lietošanas palīdzēt atpūsties visām iepriekš nosauktajām ķermeņa daļām? Izmēģinājām dažādus vingrinājumus, kuri katram nāca prātā, kā varētu palīdzēt savam ķermenim atpūsties.
Ir jāatceras, ka dators var kļūt gan par draugu, palīdzot atrast līdzīgi domājošus cilvēkus un veicot darba pienākumus, gan arī par ienaidnieku. Svarīgi ir, cik ilgs laiks tiek pavadīts pie datora. Ieteicamais laiks bērniem 3-4 g.- 25 min., 5-6 g.- 35 min, 7-8 g.- 40 min, pusaudžiem – stundu. Tad var runāt par dažām datora pozitīvām īpašībām: spēju attīstīt reakciju, atmiņu, vizuālo tēlu uztveršanu, smalko motoriku, loģisko domāšanu, spēju klasificēt un vispārināt, kā arī analītiski domāt nestandarta situācijā. Pavērojiet, kā datorspēles ietekmē jūsu bērnu. Ja pēc spēlēšanas viņš ir noskaņots agresīvāk nekā parasti, aprunājieties par iespaidiem. Māciet saprast, ka tas, kas notiek virtuālajā realitātē, nav tas pats, kas notiek īstenībā. Turiet datoru tādā vietā, kur jūs laiku pa laikam varat ielūkoties monitorā un redzēt, ar ko bērns tur nodarbojas. Neturiet datoru bērna guļamistabā. Izmantojiet filtrus, lai bloķētu pieeju vietnēm, kuras ir bērnam nevēlamas. Secinājums ir viens – laikā, kad attīstās personība, īpaši līdz 10-11 g. ieteicams atturēties no ”virtuālās realitātes”, jo ir taču daudz citu interesantu lietu – grāmatas, tikšanās ar draugiem, atpūta svaigā gaisā, dažādas fiziskas aktivitātes, iesaistīšanās pulciņos. Un, protams, vecāki, būsim kā paraugs mūsu bērniem, izmantosim laiku BŪT KOPĀ!
Paldies bērniem par kopīgu darbošanos un uz sadarbību,
centra „Pepija” psiholoģe Evita Vaivode-Bērzkalna