2. diena – Pepija Garzeķe pārgājienā
Šorīt Pepijas centrā nometnes dalībnieki ierodas ar lieliem saiņiem un somām, jo līdzi ir paņemtas teltis, guļammaisi un viss nepieciešamais dzīvei ārpus telpām. Kā katru rītu – sātīgas brokastis kafejnīcā „Savija” un tad SIA „Pato 1” šoferītis Valdis ir klāt. Pašiem brīnums, kā tāda mazā busiņā varēja ievietot tik daudz mantu.
Šogad Pepija dodas iepazīt Vietalvas novadu. Vai Odzienas pilī dzīvo spoks? Tas ir viens no jautājumiem, uz kuru jārod atbilde apskatot šo arhitektūras pieminekli. Vai Odzienas pils izlocītie parka kokiem ir īpaša aura? Tas ir jāizmēģina, pastaigājoties pa aleju un iečukstot kokam savu vēlēšanos. Vai pazemes ejas vēl ir saglabājušas? Par to jāpadomā staigājot gar pils dīķiem. Un šūpoles! Tajās tika izšūpoti gan bērni, gan nometnes vadītājas. Turpinām ceļu, un nākamā apstāšanās vieta – Vietalvas baznīca. Ikdienā tā ir slēgta, bet šodien nometnes dalībniekiem paveicas un var apskatīt arī iekštelpas.
Saulīte jau ir augstu debesīs, kad visi laimīgi nokļuvuši mītnes vietā Pļaviņu novada sporta un atpūtas kompleksā „Mailes”. Sākas telšu celšanas process. Vienam klājas vieglāk, vienam grūtāk, taču galu galā visi veiksmīgi ir uzcēluši savas „mājiņas” un domā kādu vārdu tām dot. Evelīna Paula pārsteidz visus ar perfekti sakārtotu telti, kurā uz spilvena nolikta Astrīdas Lindgrēnes grāmata „Grāmata par Pepiju Garzeķi ”, bet savukārt nometnes vadītāju Taņas un Evitas telts izskatās kā pēc vētras J. Dažas vadītājas Jolantas sarūpētās fiziskas aktivitātes un pusdienlaiks jau klāt! Paldies Pļaviņu novada domes šoferītim Jurim! Visiem ļoti patīk dzīvoties pa teltīm, taču vadītāja Evita piedāvā pazīmēt ar ogli… hm.. ogli daudzi pat nebija iedomājušies kā zīmēšanas līdzekli. Ir arī laiks, kad nometnes dalībniekiem ir brīvs laiks – var sauļoties, spēlēt bumbu, pastaigāties, atpūsties. Vadītāja Silga aicina pavārus uz brīvprātīgos, lai gatavotu vakariņas. Visiem kopā čakli strādājot, top liels katls ar zupu. Nometnes dalībnieki apgalvo, ka šī soļanka ir garšīgākā kāda līdz šim ēsta.
Kad spēki uzkrāti, laiks doties pārgājienā, un visi iet uz Vietalvas Brāļu kapu memoriālo kompleksu, kur kopīgi tiek izlasīti apraksti par vietējiem vēstures, kultūras un arhitektūras pieminekļiem. Aplūkota arī akas vinda ( nezināms vārds visiem dalībniekiem).
Pa šo laiku ir izkurināta pirtiņa un sakas sildīšanās, pēršanās ar 7 augu slotiņām, atvēsināšanās Vesetas upītē. Naksniņas ( nelielas uzkodas saldākam miegam) pēc tam ir tīri laikā. Vēl tikai nakts trasīte – pārgājiens ar lukturīšiem, ieklausoties naksnīgajās upes un meža skaņās, un visi aši uz teltiņām.
Ir jau pāri pusnaktij…Pēc maza brītiņa telšu pilsētiņai jau ir pārlaidies miega mākonītis.
3. diena- Pepija Garzeķe un ūdens prieki
Pēc vēsas nakts uzaust skaists saulains rīts. Nometnes dalībnieki lēnām mostas – gandrīz visi gulējuši ļoti labi, dažiem šķiet, ka tomēr kāds spociņš ir pastaigājies gar teltīm.. Rīta rosme dod mundrumu, bet pašu gatavotās brokastis spēku dienas aktivitātēm.
Šodiena sākas ar Maiļu meža leģendas sacerēšanu un prezentēšanu… Maiļu mežā dzīvojot vampīri, Vesetas upīte ir sekla tādēļ, ka to aizbēris vulkāns, Maiļu vietai pāri gājis karš… Katrā no leģendām taču ir daļa taisnības!
Laiks skrien vēja spārniem, un pēc dažām aktivitātēm jau ir jānojauc teltis – un tas izrādās pat vēl ir grūtāks process kā uzcelšana. Drīz pēc plkst.13 ierodas šoferītis Oļegs ar dzelteno autobusiņu un atved pusdienas. „Saviju” aukstā zupiņa šajā karstajā laikā ir ļoti garda.
Kad mantas organizēti saliktas autobusā, visi dodas uz Mežezeru, kur var peldēties, spēlēt futbolu un atpūsties. Launags svaigā gaisā – tas noteikti garšo labāk, tādēļ gardās plātsmaizes un suliņa bērnu vēderiņos pazūd vienā mirklī.
Ir jādodas projām, jo noteikti centra pagalmā jau pulcējas vecāki, kuri savus lolojumus jau nav redzējuši veselu diennakti. Tā arī ir! Priecīgi gan sagaidītāji, gan atbraucēji. Tiek sadalītas mantas un piedzīvojumu stāsti aizceļo uz mājām.