7. diena- Lai dzīvo Pepija Garzeķe!!
No rīta viens pēc otra modās Pepijas nometnes dalībnieki. Klāt pēdējā nometnes diena. Tā sākas ar brokastīm, un par gardo ēdināšanu kafejnīcas „Savija” kolektīvam vadītāja Tatjana visu vārdā pasaka PALDIES! Laiks tuvojas plkst.12.00 vēl daži mēģinājumi un var sagaidīt vecākus , lai iepriecinātu viņus ar sagatavoto koncertu. Tas sākās ar dziesmu „Bēdu manu, lielu bēdu”, tālāk visi no galvas norunāja tautasdziesmas, ko saņēma nometnes sākumā un tad iepazīstināja vecākus ar to, kas tad bija noticis visas nometnes laikā. Nometnes dalībnieki bija iemācījušies „Laupītāju deju”, dziedāja arī Pļaviņu himnu un Pepijas dziesmu. Māmiņām tika uzdāvātas bērnu veidotās puķes, bet paši dalībnieki saņēma apliecību, Pepijas nozīmīti , savu veidoto fotorāmīti ar tajā ievietoto fotogrāfiju. Vēl bērni uz mājām varēja paņemt gan savus zīmējumus ar ogli, gan izšuvumus, gan koka ripas ar iegrebtiem vārdiem.
Tā kā visu nedēļu nometnes dalībnieki pildīja moto noteikumus, tad vecāki iepazinās ar to, kas tad slēpās labo darbu, labo vārdu, zināšanu un prasmju un dusmu zeķē. Un izrādās, ka telts uzcelšana diezgan daudziem bērniem bija viena no jaunajām prasmēs, kas tika apgūta, tāpat radošo darbu veikšana. Bērni atzina, ka arī gliemežu audzēšana viņiem bija jaunums un tas, ka Odzes ezerā aug ūdensrozes. Arī labie vārdi tika iepazīti, patīkami, ja nometnes ir teikuši viens otram labus vārdus, palīdzējuši skolotājām, viens otram, šoferītim, sakārtojuši telpas un veikt komandas uzdevumus. Kas bija dusmu zeķē?
Koncerts izdevās emocionāls un visi priecīgi devās uz svētku maltīti. Pateicības vārdi skolotājām un vecākiem un drīz vien Pepijas centrs kļuva kluss. Uzredzēšanos līdz nākamajai nometnei!!!