Jau no paša rīta Pepijas nometnes bērniem bija jautrs noskaņojums, jo rīta aplis sākās ar sasveicināšanos un tā notika , pasakot kaut ko labu un pieglaužot vaidziņu. Tā kā ārā spīdēja saulīte, Pepijas nometnes bērni aktīvi sportoja pagalmā, notika gan skriešanas sacensības ar prasmi izvairīties, gan lēkšana ar lecamauklu.
Nedaudz atpūtušies, veiklie skrējēji nodevās radošiem darbiņiem. Bija jāpabeidz iesāktais darbiņš sveces veidošanā. Grūtāk nācās ar dekoratīvā šķīvīša veidošanu, dažiem bija par maz spēka, lai samīcītu iedoto veidojošās masas gabalu, bet gala rezultāts tomēr visus apmierināja. Kā rotājumu saviem izveidotajiem šķīvīšiem katrs uzrakstīja savu vārdu un kādu sev mīļu simbolu.
Neticami, bet saule turpināja spīdēt, un visi bērni kopā ar vadītājām priecīgi devās uz Mežezeru. Doma par peldēšanos bija laba, taču ūdens bija pārāk auksts, tāpēc visi devās pārgājienā pēc dabas materiāliem uz lielo kalnu. Savākuši čiekurus un sūnas, kas tiks izmantoti nometnes pēdējā dienā, bērni atgriezās ezermalā, kur visi kopīgi ieturēja launadziņu.
Saulīte gādāja par jauku noskaņojumu, kuru nedaudz apēnoja daži aktivitātēs iegūtie nobrāzumi, bet ar īpašajiem plāksteriem arī sāpes ātri aizmirsās. Šodien Pepijas nometnes lielo PALDIES sakām Ilutai Kaņepējai par atsaucību. Atgriežoties centrā un izrunājot piedzīvotos notikumus, noslēdzās vēl viena nometnes diena.