Lūkojoties ārā pa logu, šķiet vasara jau beigusies – vējš, lietus, pelēki mākoņu kalni, tomēr pēc atspirdzinošas rīta rosmes un brokastīm sākās laiks aktivitātēm, kurās var parādīt gan savas mākslinieciskās spējas, gan prasmi izveidot veiklības stafetes uzdevumus pēc vadītājas norādījumiem.
Šīs dienas interesantākais pasākums bija nelielā ekskursija, lai apskatītu tuvējo apkārtni. Vispirms tika apskatīta Odzienas pils, izstaigātas atjaunotās telpas, sajusta vēstures elpa pagrabos. Ekskursijas vadītāja ieinteresēja bērnus ar stāstiem par Balto un Melno dāmu, kas joprojām klīstot pa pils apkārtni un telpām. Bērni saņēma uzdevumu – uzrakstīt leģendu par Odzienas pili 100 vārdos. Ekskursantus ik pa brīdim pārsteidza lietus šaltis, bet, kad autobuss piebrauca pie saimniecības “Karlīnas”, spīdēja silta saulīte, un bērni varēja apskatīt gan dažādas trušu šķirnes, gan paganīt zosu ģimenīti, padūdot kopā ar baložiem un apbrīnot gan pāvus, gan pērļu vistiņu, gan zīda gaili, gan cekulainos gaiļus. Interesanti bija vērot, kā uzvedas tītaru saime, kas uzskata sevi par galvenajiem putniem šajā putnu dārzā. Īpaši uzmanību piesaistīja jaunatvestais melnais gailis, kam pat gaļa esot melna. Lielu sajūsmu izraisīja skaistais saimnieku samojedu šķirnes suns. Pēc ciemošanās un jaukās sarunas ar saimnieku un saimnieci, tika nolemts atpakaļceļā apciemot arī briežu dārzu, bet šos dzīvniekus izdevās pavērot tikai pa gabalu, jo viņiem čalojošais bērnu bariņš nešķita vilinošs, tāpēc viss briežu bars ātri paslēpās mežā.
Pēc vakariņām nometnes dalībnieki uzspēlēja futbolu un tautasbumbu, bet vakara izskaņā visi klausījās sacerētās leģendas, papildināja vērtību varavīksni, kas ataino katras dienas atziņas.
Šī diena noslēdzās ar mierīgu un uz pārdomām aicinošu nodarbību. Bērni no papīra locīja laiviņu, klausījās stāstu ar cilvēka dzīves gājumu un izveidoja savu laimes krekliņu. Pēc nelielām “naksniņām” visi devās gulēt. Lūk, arī trešā nometnes diena bija pagājusi!