Senie latviešu tautas ticējumi teic, ka 2. februārī svinama Sveču diena. Latvieši pat visu februāri izsenis dēvējuši par sveču mēnesi. Sveču diena ir pats ziemas vidus, un tai bija savas dziesmas, rotaļas, paražas, ticējumi un ēdieni. Piemēram, lai gads būtu jautrs un pats cilvēks – skaists, Sveču dienā jādzer daudz alus, jāēd cūkas gaļa, daudz jāsmejas, jādzied un jābūt jautram un jāēd dzērvenes – lai būtu sārti vaigi un veselība.
Šajā dienā esot daudz jāēd, daudz jātērē un – galvenais – jālej sveces. Šī tradīcija radusies senos laikos, kad ne tikai elektrības nebija, bet nebija arī pulksteņu. Šajā dienā senos laikos latvieši parasti lēja sveces no aitu taukiem vai vaska.
Mēs centrā “Pepija” šo dienu iezīmējām 1.februārī. Izzinot senās tradīcijas, paražas un ticējumus, mēs ēdām dzērvenes un lējām sveces. Kā ticējums vēsta, ka lejot sveces, esot jādomā labas domas, jāpriecājas un jāsmejas, lai sveces dedzinot, tās dotu gaišu liesmu un ilgi degtu. Mēs katrs savā svecē ielējām vis viss vislabākās domas!
Domāsim labas domas, lai tās piepilda ne tikai mūsu sirdis un telpu, bet lai gaišāks kļūst visur kur mēs ejam!
Paldies visiem kas piedalījās!